Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:493646
 
Author:
Evaluation:
Published: 31.07.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Katrai nācijai ir tiesības uz pašnoteikšanos. Valstiskās suverenitātes iegūšana ir šo tiesību neatņemama sastāvdaļa. Latviešu nācija izmantoja vēsturisko iespēju un izcīnīja suverēnu valsti.
Latvijas valsts izveidojās laikā, kad Krievijas impērija Pirmā pasaules kara laikā nonāca uz militāra, ekonomiska un politiska sabrukuma sliekšņa. 1917.g. februāra revolūcija pavēra plašākas iespējas Krievijā dzīvojošo tautu autonomijai. Boļševiku (lielinieku) Oktobra apvērsums iekšējo situāciju valstī vēl vairāk saasināja. Krievijas militārais sabrukums un saspringtais iekšējais stāvoklis neļāva boļševiku valdībai realizēt imperiālistisku ārpolitiku. Bijušās impērijas drupas Eiropā nodibinājās piecas jaunas neatkarīgas valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija. Boļševiki neatteicās no impērijas idejas, tikai maskēja to ar internacionālismu un idejām par tautu pašnoteikšanās tiesībām. Tomēr viņu mēģinājums 1919.g. izveidot Latvijā savu režīmu ar militārā iebrukuma palīdzību, izraisot pilsoņu karu, cieta neveiksmi. Tautas daļa, kas sākotnēji boļševikiem simpatizēja, jo līdz ar latviešu strēlniekiem no Krievijas gaidīja atgriežamies savus dēlus, vīrus un brāļus, Pētera Stučkas valdības neveiksmīgās darbības rezultātā no viņu sludinātajām idejām novērsās. Zemnieki nesaņēma īpašumā zemi, tautas sociālā nodrošinātība vēl vairāk pasliktinājās. Tā rezultātā 1920.g. miera līgumā Padomju Krievija bija spiesta uz visiem laikiem atteikties no jebkādām pretenzijām uz Latvijas tautu un zemi.
Arī vācu imperiālismam savi plāni Baltijā. Vācijas valdība plānoja šīs zemes iekļaut vācu impērijā un nometināt Baltijā pēc iespējas vairāk vācu kolonistu. Sevišķi aktīvi inkorporācijas veicināšanā vācu militāristi kļuva pēc Krievijas impērijas faktiskā sairuma 1917.g. Tomēr militārā sagrāve Pirmajā pasaules karā un Novembra revolūcija Vācijā 1918.g. radīja nestabilu situāciju, ka šos plānus nebija iespējams realizēt.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register