Mana mazā Latvija. Zeme, kurā esmu dzimusi un augusi. Atliek tikai mazliet ielūkoties Latvijas vēsturē un uzreiz ir skaidrs, ka šī nav parasta valsts. Tā ir cietusi un tieši tādā veidā kļuvusi stiprāka, ar stipru un patriotisku tautu, kas tajā dzīvo. Mūsu valsts ir mūsu tauta.
Mūsu zeme aug. Kā augs, tā lēnām un neatlaidīgi stiepjas garumā. Tomēr es uzskatu, ka mēs varētu tās labā darīt daudz vairāk.
Bieži esmu dzirdējusi cilvēkus sakām, ka dzīve Latvijā iet uz leju, ka algas par mazu, cenas par augstu, likumi netaisnīgi.. taču tieši tur ir tā sāls, jo Latvija visu laiku ir nemitīgā ceļā uz labāku nākotni un lai to iegūtu, šobrīd ir mazliet jāpaciešas, jāpiemiedz acis uz kļūdām un jātic, ka būs laiki, kad Latvija ziedēs kā lielvalsts, jo mēs šobrīd esam absolūti iesācēji un jebkura attīstība prasa kaut ko dot, lai kaut ko saņemtu nākotnē.
Pēc manām domām Latvijas attīstībā savu roku var pielikt katrs. Vienmēr ir jautājums tikai, vai mēs to vēlamies. Un es domāju, ka vēlamies.
…