Latvijas iedzīvotāju un Latvijas Republikas pilsoņu pienākumi un tiesības, to realizēšanas problēmas

Es vienmēr esmu piekritusi tam, ka balsot, piemēram, vēlēšanās drīkst tikai Latvijas pilsoņi, kas dzīvo visu mūžu Latvijā, nevis ir nokārtojuši sev pilsonību. Man nav nekas arī pret to, ka cilvēks iegūst to pilsonību, bet pēc būtības balsi tajās pašās vēlēšanās viņam nevajadzētu piešķir. Ja nu gadījumā viņš ir bijis bēglis vai kaut kas tamlīdzīgs, tad, manuprāt, pat pilsonību nevajadzētu piešķirt. Tie nu ir tikai mani uzskati. Zinu, ka tie atšķiras no citiem, bet nu par to es īpaši neuztraucos. Katrs cilvēks drīkst izteikt savu viedokli. Zinu, ka visi ir vienlīdzīgi kaut savu pilsonību ir ieguvuši jebkādā veidā, likumi jau vienalga ir vienādi. No vienas puses ir labi, ka mūsu valsts pieņem cilvēkus no citām valstīm un piešķir arī tās pašas tiesības un noteikumus pamatiedzīvotājiem. Personas tiesiskais statuss atšķiras atkarībā no tā vai dotajai personai ir pilsonība, tai ir ārvalstnieka vai bezvalstnieka statuss attiecīgā valsts teritorijā. Šādiem cilvēkiem mūsu valstī attiecas tādi paši likumi kā pārējiem valsts pilsoņiem. Ja ir šķērsota mūsu valsts teritorija, tad arī attiecas visi valsts likumi. Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Pilsonība ir īpašu attiecību kopums starp valsti un pilsoņiem. Tās ir divpusējas attiecības, kurās pilsonim ir gan tiesības un brīvības, gan pienākumi un atbildība, tāpat valstij ir pienākumi pret pilsoņiem. …