«Tā nav šokējoša māksla, tā nepārsteidz, taču ir ļoti izjusta un patiesa, cieņas pilna, harmoniska un cilvēciska.»
No 18. marta galerijā «Birkenfelds» apskatāma Kārļa Veitnera gleznu izstāde. Izstādes kolekciju veido līdz šim neizstādītie darbi, kas tapuši no 20. gs. 30. līdz 70. gadiem. Kārļa Veitnera darbi ir ļoti latviski un daudzveidīgi gan krāsu, gan izteiksmes ziņā. Tie lielā mērā ir tradicionāli, klasiski, taču nekādā ziņā nav garlaicīgi vai sentimentāli. Viņa skolotāji ir daudzi latviešu vecmeistari — Konrāds Ubāns, Vilhelms Purvītis, Voldemārs Tone, Jānis Liepiņš, Leo Svemps un Kārlis Miesnieks.
Visvairāk šajā izstādē ir ainavu, un tikai dažām mākslinieks devis nosaukumu. Mākslinieks glezno ar eļļas krāsām uz kartona, dažos darbos izceļot faktūru, citos panākot pasteļu efektu. Ainavās galvenokārt attēlota Rīgas nomale — Pārdaugavas ieliņas un Torņakalns. Ar īpašu iejūtību viņš tēlo pelēkās, vecās koka mājas un netīros, dubļainos celiņus. Viņa darbos parādās īpaša mājīguma sajūta, šķiet, ka viņš pazīst katru namu, katru koku.
Ainavu daudzveidība ir pārsteidzoša — tās ir gan žilbinošas un košas, gan klusas un nespodras. Mākslinieks īpaši daudz izmantojis zaļo krāsu. Tai viņš pratis atrast tūkstošiem nokrāsu, dažus darbus gleznojot, viņš izmantojis gandrīz tikai zaļos toņus. Līdzās zaļajam — dzeltenais, gaiši brūnais, gaiši pelēkais un zilais, sārti akcenti. Krāsas pārsvarā ir gaišas. Akcentu mākslinieks bieži liek uz debesīm — tās viņš glezno ar sārtiem un zaļganiem akcentiem.
Līdzās zaļajiem, siltajiem darbiem, kas pārsvarā rada mājīguma un miera sajūtu, ir arī krasi atšķirīgs darbs. Tas ir 1971. gadā gleznotais «Zaļais kiosks».
…
