Latviskās identitātes veidojošo faktoru ietekme uz sabiedrības attīstību

Latviskās identitātes aizsākumi meklējami 19. gadsimtā, kad latvieši sāka apzināties sevi kā kopumu noteiktā teritorijā, ko vieno kopīgi nacionāli kulturāli kritēriji, it sevišķi valoda un vēsture[1.]. Šajā laika posmā nacionālās identitātes pētnieku interesi noteica daudzetnisko un daudznacionālo impēriju sairšanas process[2.]. Līdz ar nacionālisma ideoloģijas popularizāciju 19. gadsimtā radās nacionālais romantisms, kas par tautas pamatvērtību izvirzīja pagātnes kultūru, folkloru un reliģiju[3.]. 19. gadsimta pirmajā pusē paplašinājās latviešu valodā publicētās informācijas saturs, attīstījās laicīgā literatūra, iznāca pirmās avīzes un laukos nostiprinājās skolu tīkls[4.]. Tas pavisam nozīmīgi veicināja latviešu tautas pašapziņas celšanos, taču jāmin, ka līdz pat 19. gadsimta 60. gadiem latviešiem bija salīdzinoši vāja nacionālās identitātes izpratne[5.].
Jāuzsver, ka vēstures gaitā radušies vairāki faktori, kas ietekmējuši latviskās identitātes veidošanos. Kā svarīgāko no tiem var minēt vienotu teritoriālo piederību [6.]. Laika posmā no 13.-16. gadsimtam sāka veidoties latviešu tauta, saplūstot kuršiem, zemgaļiem, sēļiem un latgaļiem, kas tolaik apdzīvoja mūsdienu Latvijas teritoriju[8.]. 18. gadsimtā visa Latvijas teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, latvieši lielākoties bija zemnieku tauta, kam nebija nekādu pašnoteikšanās tiesību. …