Leldes Stumbres lugas "Spalvas" analīze

Lugas „Spalvas” tēma ir par ļoti tuvu cilvēku aukstajām un pat naidīgajām attiecībām, kas par tādām ir kļuvušas aklas mīlestības un neuzticības dēļ, kas var ilgt visu mūžu, padarot nelaimīgas un nepiepildītas cilvēku dzīves.
Lugā ir attēloti vairāki konflikti, taču lugas sākumā var tikai nojaust, ka starp abām māsām valda liela nesaskaņa un naids, par to liecina Laumas rīcība, proti, viņa nepalīdzēja Elīnei izkļūt no bedres, kurā bija iekritusi un savainojusi kāju. Lauma atstāja Elīni tur nomirt. Šīs rīcības iemesls tiek atklāts Laumas un Reiņa dialogā, proti, Lauma un Olafs ir precējušies, taču ar viņiem kopā dzīvo Elīne un viņas trīs bērni, kuru tēvs ir Olafs. Bērnībā abām māsām ir paticis Olafs, taču viņš pievērsa lielaku uzmanību Elīnei, jo viņa bija skaistāka. Lugas gaitā netika atklāts, kāpēc galu galā Olafs apprecēja Laumu, taču Lauma vienmēr bija greizsirdīga uz Elīni par to, ka Elīne bija skaistāka: „ Vai tiešām tikai tāpēc, ka Elīne ir skaista, viņai tiks piedots viss, bet man nekas!” Visu attiecības bija saspīlētas, jo viņi cits ar citu nerunāja, Elīne un bērni dzīvoja Laumai un Olafam „uz kakla” šaurībā – divās mazās istabiņās, Lauma ienīda Elīni, Elīnei nebija citas vietas kur dzīvot, visi dzīvoja pēc Laumas noteikumiem, Elīnei un bērniem mājās bija jāuzvedās klusu, Elīne dzīvoja bailēs un kaunā. …