-
Lietu izskatīšanas kārtība Saeimā
Nr. | Chapter | Page. |
Vispārīgā daļa | ||
1. | Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana | |
2. | Ministru kabineta locekļu ziņojumi | |
3. | Jautājumu izskatīšana | |
4. | Pieprasījumu izskatīšana | |
Lietu izskatīšanas kārtība Lietuvas Seimā | ||
6. | Debašu vadīšanas kārtība | |
7. | Balsošanas kārtība | |
8. | Jautājumu izskatīšanas pārcelšana | |
9. | Seima locekļu uzstāšanās par personīgu jautājumu | |
Secinājumi salīdzinot Lietuvu un Latviju | ||
Atsauces |
Vispārīgā daļa
Iesākumā tiek sākts ar to, ka lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijas notiek valsts valodā. Tā kā dzīvojam Latvijā var saprast ka valsts valoda ir latviešu. Kā arī likumprojekti, patstāvīgie priekšlikumi un citi lēmumu projekti, pieprasījumi, jautājumi un priekšlikumi, kā arī tiem pievienotie dokumenti iesniedzami valsts valodā. Autorei būtiski šķiet tas, kamēr vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, ar atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, kad debašu pārtraukums tiek prasīts no Saeimas komisijas vai vismaz 20 deputātiem un Saeima tam piekrīt. Saeimas sēdēs no tribīnes var runāt ar atļauju, kas saņemta no sēdes vadītāja pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikties var rakstveidā vai izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu. Priekšroka paredzēta gadījumā, kad rakstveidā pieļaujams nepieteikties:
• referentam;
• runātājiem debatēs par likumprojektu vai lēmuma projektu;
• runātājiem, kas sniedz atbildi uz pieprasījumu.
Rakstot pieteikumu deputāts, kurš ir Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs pieteikumā norāda, vai viņš runās kā deputāts, vai kā Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs. Ja pieteikumā tas nav norādīts, viņam vārdu dod kā deputātm.1
Tiesības runāt Saeimas sēdē ir Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, valsts ministriem un ministru parlamentārajiem sekretāriem. Tādos gadījumos, kad pietiekušies vairāki runātāji, vārdu dod pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju secību nosaka sēdes vadītājs. Kā jau visiem noteikumiem arī šiem ir savi papildinājumi kā, piemēram, runātāji, kas pieteikušies debatēs savstarpēji var samainīties, ja par to laikus tiek paziņots sēdes vadītājam. Situācijās, kad runātājs, kas pieteicies debatēs neatrodas zālē, kad pienākusi viņa kārta, viņš savu kārtu zaudē. viņam tiek dots vārds pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies. Izņemot referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, neviens runātājs nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm. Katram attiecīgajā sēdē tiek dots noteikts runāšanas laiks, kas ir attiecināms uz referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi. Pirmajā reizē runas laiks nedrīkst pārsniegt vienu stundu, otrajā reizē piecpadsmit minūtes un katrā turpmākajā reizē piecas minūtes katrā runāšanas reizē.Ja runātājs izsaka lūgumu par runas laika pagarināšanu Saeima šo jautājumu lemj bez debatēm. Saeima var izlemt beigt debates pēc nemazāk kā divdesmit deputātu priekšlikuma. Deputāts pēc rakstveida iesnieguma var runāt no vietas paceļot roku:
• par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu;
• par kārtību kādā lieta virzāma tālāk;
• par priekšlikumi iesniegšanas termiņiem;
• par datumu, kad steidzams likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā;
• pieprasot nobalsot kādu priekšlikumu, kas tiek apspriests Saeimas sēdē..2
…
Darba ir apskatīts Saeimas kārtības ruļļa daļa par lietu izskatīšanas kārtību. Referātā ir salīdzinātas divas valstis latvija un Lietuva.
- Lietu izskatīšanas kārtība Saeimā
- LR Satversmes Sapulce un LR Saeimas politiskie spēki, diskusijas
- Recenzija rakstam "Kas notika Strasbūrā. Komentārs par Tatjanas Ždanokas lietu pret Latviju." (Diena, 28.jūnijs, 2004)
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!LR Satversmes Sapulce un LR Saeimas politiskie spēki, diskusijas
Essays for university2
-
Recenzija rakstam "Kas notika Strasbūrā. Komentārs par Tatjanas Ždanokas lietu pret Latviju." (Diena, 28.jūnijs, 2004)
Essays for university4
-
Latvijas Republikas Saeima no 1922. līdz 1934.gadam,parlamentārajā posmā
Essays for university3
-
Latvijas Republikas Satversmes sapulce un LR Saeimas politiskie spēki, diskusijas
Essays for university3
-
Post-apgaismības periods "Jaunā pasaules ne/kārtība"
Essays for university3
Evaluated!