Lai aplūkotu šo likumdošanas procesu, kas ir Latvijas Republikā, no sākuma ir jāizvērtē, kas tad ir pats likumdošanas process, lai laika gaitā varētu to pielietot visā darbā. Likumdošanas process ir sevišķa procesuāla kārtība, kuras gaitā augstākās valsts varas institūcija – parlaments – vai pati tauta panāk, ka iepriekš sagatavots likumprojekts kļūst par likumu, par normatīvo aktu, kas ieņem galveno vietu normatīvo aktu sistēmā.
Lai likumu varētu pieņemt, ir jāveic vairākas stadijas, pirms likums tiek apstiprināts. Likumprojekta pieņemšanas stadijas ir vairākas, kā piemēram, iniciatīva, likuma sākotnējā teksta sastādīšana, kā arī sākotnējā teksta apspriešana. Iesniedzot likumu, nevar balstīties tikai uz pašu tekstu, kas norāda likuma sastāvu un uz ko tas būs balstīts, klāt tam visam nāk arī anotācija. Kārtības ruļļa 85. p. 5.d., jānorāda: kādēļ likums ir vajadzīgs, kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašavldību budžetiem, kāda var būt ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, kādām Latvijas starptaustiskajām saistībām atbilst likumprojekts, kā tiks nodrošināta likumu izpilde. Kā vienu no šiem galvenajiem punktiem, es uzskatu par likumu nodrošināšanas izpildi, jo konkrētajā gadījumā ir jārēķinās ar vairākiem šķēršļiem, kas var gadīties tad, kad likums var tikt apstiprināts. Likumus pieņem Saeima, līdz ar to Saeima nosaka apstākļus saimnieciskai darbībai. Likums parasti regulē kādu veselu nozari, piemēram, likums var būt par tūrismu, likums par ārējo tirdzniecību.
…