Taču pirms kara Livonija tolaik bija sadrumstaloti nestabila politiska valsts, kur bīskapi nespēja piemēroties jauno laiku Eiropai, panākt savstarpēju saskaņu un sākt pārmaiņas savās zemēs, tāpēc Livonija nebija tik spēcīga valsts, lai atvairītu uzbrukumus, ko veica Krievija. Krievijas cīņas (1558- 1583) iemesls bija vēlme brīvi piekļūt Baltijas jūrai, jo 16 gs. Krievu valsts tālākai attīstībai bija nepieciešama tieša satiksme ar R-Eiropu, bet “Livonijas barjera”, kas bija nodibinājusies jau 13gs. vācu feodāļu agresijas rezultātā, to kavēja. Tieksmi pēc Baltijas zemēm, it īpaši tās jūras ostām - Narvas, Rīgas, Rēveles, noteica arī krievu muižniecības un tirgotāju šķiras intereses, manuprāt, tāpēc tas bija viens no iemesliem kādēļ Livonijā tika veikta kara darbība.
Livonijas pastāvēšanai arī pienāca beigas, kā zināms, Livonijas konfederācijas bojāeja ilga apmēram četrus gadus(1558-1563) un šajos gados tika parakstīti ļoti daudz līgumi, kas ietekmēja turpmāko Livonijas pastāvēšanu, Kā vienu no galvenajiem Livonijas bojāejas līgumsaistības cēloņiem ir 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā tika pieņemts lēmums ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu hercogisti. …