Grāmatā “Ievads politikā” rakstīts, ka Satversme jeb Konstitūcija ir valsts pamatlikums, kam ir augstākais juridiskais spēks un kas reglamentē valsts un cilvēka savstarpējās attiecības, kā arī svarīgāko valsts institūciju izveidošanu, to funkcijas un savstarpējās attiecības. Šī ir gandrīz precīza konstitūcijas definīcija, kas formulē šī pamatlikuma nozīmi.
Konstitūciju veidošanas principi var būt dažādi:
Oktorētas konstitūcijas- jeb spēcīga monarha veidotas, varas nostiprināšanas vajadzībām, kas pamatoti tiek uzskatītas par visnedemokrātiskākajām;
Gan tautas, gan monarha veidotas konstitūcijas. Šajā gadījumā monarhija tiek saglabāta vairāk formāli;
Tautas (to pārstāvju) veidota konstitūcija. Latvijai ir šādas izcelsmes konstitūcija, ko ir izstrādājusi tautas vēlēta Satversmes sapulce.
Konstitūcijas var tikt iedalītas sekojošos tipos:
Rietumeiropas tipa konstitūcijas ir ļoti detalizētas;
Angloamerikāņu tipa konstitūcijas- vispārīgi noteiktas politiskās attiecības un valdīšanas struktūru;
Manifestējošā tipa konstitūcijas- to pamatā ir ideoloģijas un tās darbojās vairāk “uz papīra” (jeb teorētiski), kā reālajā dzīvē.
Trešās pasaules valstu konstitūcijas- aizgūtas no rietumvalstīm un vairumā gadījumu nav piemērotas pastāvošajai politiskajai situācijai un nav pastāvīgas.…