“Grāmatas galvenā varone ir sieviete, kura strādā par tulkotāju un zīlnieci. Nejauši kafejnīcā satiek rakstnieku Maksu, kurš atpazīst viņā slēptas spējas izdzīvot svešas dzīves sekundes simtdaļās. Maks atpazinis šo spēju ir spiests apmācīt jauno sievieti, ka kādreiz apmācīja viņu. Katru vakaru viņi iziet medībās uz citu dzīvēm, mēģināt tās izdzīvot, iemācīt izvēlēties pareizās dzīves. Īpašās spējas saucas – nakhi, sena vērtību shēma, gandrīz kā ordenis, zināma nemirstība. Zināšanas tiek nodotas no skolotāja skolniekam.”
Ģimene – šajā darbā ģimenes funkciju pārņem pilnīgi sveši cilvēki, ne asins radinieki un ari ne radinieki pēc laulības. Tas ir nejauši kafejnīcā sastapts svešinieks un kafejnīcas īpašniece. Svešinieks izrādās tuvāks kā jebkurš ģimenes loceklis, jo ieved galveno varoni citā pasaulē un arī atver šo pasauli viņam. Tas ir savdabīga ģimene, tikai pēc citiem atlases principiem, ne asinis vai likumīga laulība, draudzība vai kas cits, viņus vieno spējas, kas padara tos tuvākus nekā jebkāda laulība vai asinis spētu.
Maks kļūst par mentoru, skolotāju, tātad vienlaicīgi ietilpinot sevi arī izglītojošu momentu. Apmācība gandrīz kā viduslaikos, kad māceklis dzīvo pie meistara un atrodas viņa maizē. Tiek nodotas zināšanas un minimālā izdzīvošanas apmācība. Attiecības starp meistaru un mācekli. Maksa skolotājs ir auksts un neinteresējas par savu audzēkni. Iespējams ka tāpēc, ka Maks ir vīrietis, bet Maksa māceklis ir sieviete. Tātad ir emocionālās attīstības iespējas.…
