Mākslas filmas "Vinsents un Teo" simboliska analīze

Vinsents glezno pļavā, kur uz audekla viss ir tumšs, vienīgi gaišs ir molberts_vienīgais cerības atainojums. Atskan šāviens, gaisā paceļas melnas vārnas, Vinsents mēģina ņemt molbertu un aiznest. Ar sāpēm Vinsents tiek līdz pilsētai. Asinis tek aumaļām. Viena apģērba puse paliek sarkana, bet otra balta. Kontrasts_sarkanais un baltais.
Redzams Vinsents ar Teo, kur Vinsents slims gultā lūdz Teo, vai var pie viņa dzīvot. Teo saka, ka nē. Tad Vinsents saka: „Labi, piepildi man pīpi ar tabaku.” Kamēr Teo to dara, Vinsents nomirst. Fonā zila siena.
Saulainā dienā ar saulespuķēm ieskautu zārku un pīpi uz tā nes prom Vinsentu. Dakterim runājot, redzama šaura, tumši zaļa koku strīpa dzeltenā labībā ievīta un lido un kliedz vārnas.
Pēc brāļa nāves Teo ir izmisumā. Istabā viņš izstāda Vinsenta gleznas, ārā no mājas dzen sievu un viņas brāli, lai ņemot savu bērnu līdzi uz Holandi, ka šī istaba esot tikai Teo un Vinsenta. Tad Teo pats sev jautā: „Vinsent, kur tu esi?” Parādās 2-vi kapakmeņi, kur apgalbāts Teo un Vinsents.
Vinsents bija labs cilvēks, kuram sāpēja viņa kā māksinieka noraidošā attieksme, kurš pat ļoti cenšoties nemācēja sevi attaisnot. Viņam bija tikai divi mērķi_cilvēcība un māksla. Vienīgi pēs savas nāves ieguvis lielu atzinību. Van Goga palētē ir divas pamatkrāsas, kuras viņš uzskata par pretējām: dzeltenā un zilā. Šīs abas krāsas kā labā un ļaunā cīņa, cīņa starp saules gaismu un tumsu. Lielie un tumšie lauki izsaka vientulību un skumjas, bet no kuriem paceļas melni putni, kuru ceļš nekur neved- kā nenovēršamas nelaimes vēstnesis.
…