Man tuvie tēli Rūdolfa Blaumaņa lugā "Indrāni"

Es izvēlējos tēlus R. Blaumaņa lugā “Indrāni”, jo šī skarbas romantikas drāma pieskaitāma pie izcilākajiem darbiem ne tikai Blaumaņa daiļradē, bet arī visā latviešu literatūrā un tā noteikti atstāj iespaidu un rosina pārdomas katram, kas to izlasa. Drāmu “Indrāni” mēdz dēvēt par psiholoģiskā reālisma augstāko virsotni latviešu literatūrā.
Visa lugas darbība ir paaudžu konflikta saasinājums. Vecie saimnieki – tēvs un māte – nespēj vairs mājas valdīt un atdod tās dēlam Edvartam. Indrānos sākas citi laiki – pārmērīgs darbs, skops uzturs, skarba valoda, necienīga izturēšanās. Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis uzsver, ka visās sadursmēs uzvar jaunās varas pārstāvji. Vecie Indrāni tiek aizdzīti uz pirtiņu, kur galvenais Edvarta pretcīnītājs – tēvs – nabadzībā un sirdssāpēs mirst. Lugas pamatā ir raksturs un pārdzīvojumi. Notikumu attīstību ļoti ietekmē visi tēli, bet visvairāk tēvs un dēls. Visspilgtākais notikums ir koku nociršana, jo tas parāda dēla neiecietību pret tēvu un viņa tiesībām. Tai brīdī, kad tika nocirsti koki, es sapratu, ka luga, ļoti iespējams, nebūs ar laimīgām beigām. Es nācu pie secinājuma, ka dēls tiešām rīkojās nepareizi, neņemdams vērā tēva prasības. Lugā “Indrāni” tēvs un dēls dziļi sirdī pārdzīvo savas savstarpējās attiecības.…