Manas atklāsmes un gaidas saistībā ar internetu

Cookies gan nav vienīgais, kā var ievākt datus par lietotājiem. 2019. gadā parādījās vairāki videoklipi kā cilvēki pēc sarunas ar ģimeni apsverot pirkt kādu preci, vēlāk ierauga reklāmas, kas saistītas ar šo preci. Un, kā atklājās, tā nav sakritība. Google Assistant, kas ir teju katrā Android ierīcē, kā arī citi balss asistenti potenciāli noklausās visas sarunas un pēc atslēgvārdiem atrod piemērotas reklāmas. Praktiski to pierādīt vai noliegt šobrīd nav izdevies, aizbildinoties, ka ir citi faktori, kas rada šīs atbilstošās reklāmas, taču skaidrs ir viens – nekad nevar zināt, kāda informācija tiek ievākta pat tad, ja internetam pieslēgtā ierīce netiek izmantota.
Internets ir pavēris daudz jaunu un pirms simt gadiem pat sapņos neiedomājamu iespēju. Kā no pārsimts privātiem lietotājiem globālais tīmeklis ir izaudzis līdz miljardiem datoru un turpina augt. Tam augot un attīstoties, protams, nācās mainīt domāšanu par to, kas ir cilvēks interneta vidē, kādas ir ļaunprātīgas interneta izmantošanas iespējas un kā tās apkarot, un kā pasargāt sevi no iespējamiem uzbrukumiem. Visi reālās dzīves likumi un noteikumi attiecas arī uz virtuālo vidi un atbildība par noziegumiem ir attiecīga. Lai kā vēlētos domāt, ka internets ir anonīms un neīsts vārds noslēps patieso identitāti, patiesībā nekas nevar tikt noslēpts. Un tāpat kā jebkuru citu noziegumu, kibernoziegumu veidu ir neskaitāmi – no autortiesību pārkāpumiem, lejupielādējot no nelicenzētām lietotnēm, personu aizskaršanas un datu nekorektu izmantošanas, līdz kontrabandai, bērnu izmantošanai un pat cilvēku tirdzniecībai. Kur ir anonimitātes sajūta, tur vienmēr kāds vēlēsies aizsegu ļaunprātīgi izmantot. …