Manas pārdomas par cilvēku savstarpējo attiecību kultūru

Mēdz teikt, ka draudzība ir pats skaistākais, ko cilvēks cilvēkam var dot, jo cilvēks, kuram tu spēj uzticēties ir tavs prieka avots, enerģijas lādiņš un labākais padomdevējs. Mūsdienās, arvien biežāk redzams, kā izjūk draudzības, laulības un pat ģimenes, jo patiesībā, cilvēki bieži vien ir pārāk egoistiski, necenšas iedziļināties problēmā un vieglāk šķiet beigt uzturēties kopā. Šķiršanās kļūdu ir daudz, tāpēc ir svarīgi uzzināt, kādi ir to iespējamie cēloņi. Viena no galvenajām problēmām attiecībās ir pārmērīga cenšanās otra labā. Konfūcijs ir teicis : „Neraizējies par sniegu uz sava kaimiņa nama jumta, ja tavs paša slieksnis nav nomēzts,” es uzskatu, ka mums, pirmkārt, ir jādomā par sevi, jācenšas vairāk koncentrēties uz savām problēmām, lai varētu dalīties ar pieredzi to risināšanā. Ļoti daudzi cilvēki sāk izmantot otra cilvēka labvēlību un gremdē gan sevi, gan otru, būdami atkarīgi un nepatstāvīgi, pārtiekot no citu cilvēku devuma. Šāda veida attiecības ir vienpusējas, jo viens cilvēks dara visu otra labā, bet aizmirst par sevi, savukārt otrs kļūst par slinku, neizlēmīgu un neprasmīgu personību.