Ikdienā dažreiz ir grūti noteikt atšķirību starp stereotipiem un aizspriedumiem. Aizspriedums ir spriedums vai vērtējums, ko mēs izdarām par citu cilvēku vai cilvēkiem, pamatojoties uz nepietiekamiem faktiem, viņus īsti nepazīstot. Lielākā daļa aizspriedumu ir negatīvi, tie izpaužas kā antipātija. Aizspriedumus iegūstam mūsu socializācijas procesā un tos ir ļoti grūti mainīt, tādēļ ir svarīgi apzināties, ka mums tie ir. Aizspriedumiem ir kognitīvā un emocionālā dimensija. Emocionālā dimensija ietver sevī nepatiku un antipātiju, savukārt kognitīvā aizspriedumu dimensija ir tie paši stereotipi. Stereotipi būtībā ir kognitīvs veidojums – īpašību kopums, ar kuru parasti apzīmē noteiktas cilvēku grupas uzvedību, ieradumus, izskatu, tradīcija u.c. Stereotipi rodas procesā, kad notiek citu kultūru pieredzes vispārināšana. Tie ir tādi spriedumi par citiem, kuriem mēs ticam un kurus uzskatām par patiesiem, bet esam izdarījuši bez pietiekama pamatota un zināšanām par citām kultūrām. Tie parasti ir pamatoti uz noteikta veida individuāliem kontaktiem vai tēliem, ko esam iepazinuši skolā, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību vai mājās, un pēc tam kļuvuši vispārināti uz kādu konkrētu grupu.…