Mans ceļš profesijā

Pedagogs – tā nav vienkārši profesija. Tā ir misija, tas ir lielu pārdomu un lēmumu kopums, tas ir darbs ar sevi, tā ir atbildība, tā ir sirdsapziņa. Tas ir brīdis, kad Tu saproti, ka Tev ir ko dot tam, kam tas ir un būs nepieciešams – mazajam cilvēkbērnam. Daudzas mazas meitenes jau bērnībā sapņo kļūt par skolotājām, gluži kā zēni par šoferiem. Bet, vai šajos bērnības sapņos kāds ir pačukstējis, kas ir noslēpts zem šī vārda – skolotājs? Ka būs jāziedo ilgāks laiks kādam, kas nav pašas bērns, varbūt kāds kreņķis jāatnes uz mājām, varbūt no dienā pieredzētā naktī nenāks miegs? Līdz tam ir jāizaug, jāattīstās,, jābūt atvērtam, saprotošam, radošam, un vēl, un vēl, un vēl. Un tikai tad, kad Tu esi sapratis, ka visu to vari pieņemt ar vieglu elpas vilcienu, nest darbu uz mājām, iemācījies pasargāt savu ģimeni, jā, tad Tu vari būt Pedagogs.…