-
Manu likumi. Senās Indijas valsts un sabiedrības raksturojums
NOBEIGUMS
Šajā darbā autors pieskārās būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmēja un raksturo senās Indijas valstis un tās iedzīvotājus. Praktiski visas dzīves jomas, senajā Indijā tika regulētas ar reliģijas palīdzību. Jau piedzimstot, tika noteikts, kādai sociālai grupai piederēsi, bez faktiskas iespējas ko mainīt vai izvēlēties.
Senā Indijā centralizēta valsts pārvalde vienmēr bijusi vāji attīstīta. Tādēļ arī valstis viegli veidojās, tik pat viegli izjuka un veidojās atkal no jauna. Sākot no 1700. gs.p.m.ē., līdz pat 1947. gadam, izveidojās un uzjuka 26 valstis. Tomēr sabiedrība lieliski funkcionēja un izveidotais modelis, kur noteicošā loma ir pašvaldībām un to vadītājiem, ir sevi attaisnojis. Principā, tas arī ir loģiski, jo tik lielā platībā kā Indostānas pussala, ar tik lielu iedzīvotāju skaitu, dažādu reliģijas novirzienu, varnu/kastu sistēmu, būtu praktiski neiespējami izveidot vienotu civillikuma kodeksu.
Un tas arī nebija nepieciešams, jo bija indiešu filozofija un Manu likumi. Indiešu filozofija pati par sevi apvienoja visas senās Indijas reliģijas un skolas. Tajā pašā laikā Manu likumi regulēja sabiedrības ikdienas uzvedības normas praktiski visos dzīves aspektos: ģimene, valdnieks, barība un dievs. Kā arī tajos iekļauti likumi no paražu tiesībām. Saliekto kopā indiešu filozofiju un Manu likumus izveidojās savdabīgs dzīvesveida, civillikuma kodekss, kurš faktiski bija saistošs visiem senās Indijas iedzīvotājiem.
Indija ir un paliek noslēpumaina, Rietumu pasaulē līdz galam neizprasta zeme. Protams, kastu sistēma mūsdienu pasaulē nav iedomājama, tomēr tā ir neatņemama Indijas vēstures sastāvdaļa. Neskatoties uz to, ka kastu sistēma tika sagrauta jau vairākas desmitgades atpakaļ, diskriminācija ir palikusi, īpaši izglītības un darba iegūšanas ziņā. Tas norāda uz to, cik liela bija un vēljoprojām ir reliģijas ietekme senajā Indijā.
…
Nav vienotas definīcijas, kas ir civilizācija. Vārds “civilizācija” atvasināts no latīņu vārdiem civilis- “pilsonisks”, “valstisks”, “cienījams”, “pieklājīgs” un civilitas- “pieklājība”. Tas norāda uz cilvēku savstarpējo attiecību mijiedarbību. Cilvēks – pilsonis, kurš sevi apzinās kā daļu no kopienas, ar izkoptām uzvedības normām un izglītību. Seno Indiju varam nosacīti apzīmēt kā civilizāciju. Tā izveidojās Indostānas pussalā apmēram XV gs.p.m.ē., un tas noticis pat pirms Senās Ķīnas izveidošanās. Tas ko mūsdienās izprotam ar valstisku veidojumu, Senajā Indijā sāka parādīties ap II gs.p.m.ē. Līdzīgi kā citās pasaules daļās, arī Senajā Indijā regulāri notika karadarbība. Vienas ciltis centās iekarot citas. Parasti iekarotāji nevēlējās sajaukties ar iekarotajiem un tādā veidā izveidojās varnas, kuras, sākot ar I gs.p.m.ē., transformējās kā kastas. Senajā Indijā noteicošā loma bija pašvaldību institūtiem un kastu līderiem. Centrālā administrācija bija vāja, militārā joma mazattīstīta. Lielu daļu valsts varas funkciju pildīja varnu līderi: administratīvās un militārās funkcijas – kšatriji, kulta rituāli un izglītība – brahmaņu pārziņā. Pamatreliģija Senajā Indijā bija hinduisms. Uz hinduisma pamata izveidojās budisms, džainisms un sikhisms. Neapšaubāmi reliģijas ietekme sabiedrības veidošanās procesā Senajā Indijā ir ļoti dziļa. Saplūstot dažādu filozofijas-reliģijas skolu un konceptu kopumam, izveidojās indiešu filozofija. Manu likumi jeb Manavadharmašastra ir sociālo uzvedības normu apkopojums senājā Indijā. Nosaukums ir izveidojies no mītiska cilvēka Manu Svajambhu vārda. Manu likumi sastāv no 12 nodaļām un to veido 2650 dzejas formā uzrakstīti panti. Šis darbs tapis ilgā laiku posmā, apmēram no II gs.p.m.ē., līdz pat II gs. Manu likumi, nekad nav bijis kā likuma kodeks juridiskā izpratnē, bet vairāk, kā sabiedrības uzvedību normas un brahmaņu priekšstats par reliģisku normu izpildi. Šis teksts ir ļoti vērtīgs vēstures avots, jo atspoguļo sabiedrisko dzīvi Senajā Indijā.
- Manu likumi. Senās Indijas valsts un sabiedrības raksturojums
- Pirmskara Latvijas Valsts uzņēmumi, monopoli un agrārā reforma
- Valsts un pilsoņi: franču politiskā filosofija 18.gadsimtā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Pirmskara Latvijas Valsts uzņēmumi, monopoli un agrārā reforma
Essays for university7
-
Valsts un pilsoņi: franču politiskā filosofija 18.gadsimtā
Essays for university3
-
Industriālās sabiedrības attīstība un problēmas 19. un 20.gs. Eiropā un Latvijā
Essays for university1
-
Sociālo garantiju nodrošināšana un tiesības uz darbu un taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem
Essays for university3
-
Radniecības saites ir dabīgas (bioloģiskas), tādēļ radniecība var tikt uzskatīta par katras kultūras un sabiedrības pamatu. Šī apgalvojuma apstrīdējums viendzimuma laulības un adopcijas kontekstā
Essays for university4