Par pirmo varu tiek dēvēta tiesu vara, par otro tiek dēvēta izpildvara, bet par ceturto masu mēdiji. Cik tā ir spēcīga un, cik daudz tā spēj ietekmēt sabiedrību? Vai to var saukt par ceturto varu, vai arī tai nemaz nedrīkstētu piedēvēt šādu apzīmējumu, uz to jāpaskatās nedaudz no malas. „Pēc vēlēšanām mediju mazargumentētie taču niknie uzbrukumi atsevišķiem pirmās un otrās varas pārstāvjiem, kuri ieņem atslēgas posteņus, liek domāt, ka mēdiji darbojas kā savdabīga spektra grupa un tik tiešām pretendē uz pirmo vijoli varas sadales lauciņā savās intresēs. Netrūkst arī tieši deklerētu pretenziju uz varu, turklāt nevis uz ceturto, bet uz pirmo, ar skaidru mērķi kontrolēt otro jeb izpildvaru”.(J.Laksovs Tv raidījumā „Tādi esam” 07.10.1998.) .Šis komentārs tikai pierāda, cik liela nozīme masu mēdijiem ir bijusi jau pirms desmit gadiem. Cik daudz tie spēj panākt.Viena lieta ir vara, kas ir masu mēdiju rokās, otra lieta ir galvenie uzdevumi, kas masu mēdijiem ir jāveic.
Demokrātiskajā sabiedrībā mēdijiem ir četri galvenie uzdevumi 1)informēšana (mēdijiem jāziņo sabiedrībai par to, kas notiek); 2) komentēšana (mēdijiem analītiski jākomentē un jāanalizē notiekošais); 3)vērtēšana (mēdiji novērtē varas pārstāvju rīcību, darba rezultātus un kontrolē tos ar savu ziņojumu palīdzību); 4) grupu komunikācija, debešu forums (mēdiji nodrošina informācijas apmaiņu starp dažādām sabiedrības grupām).
Svarīgākais mēdiju uzdevums ir varas uzraudzīšana, analīze un kritika sabiedrības intresēs. Mediji nevis atbalsta esošo varu ( kā tas pieņemts totalitārās valsts vai diktatūras apstākļos), bet gan kritiski nostājas pret to un maksimāli objektīvi un bezkaislīgi analizē. Šāda pozīcija mēdijus nostāda vienlīdzīgā līmenī ar valsts ekonomisko un politisko varu un pieprasa, lai žurnālisti nevis piekārtojas, bet runā ar varu kā līdzvērtīgi spēlētāji
…
