IEVADS
Masu saziņas līdzekļi - prese, radio, televīzija, interneta mediji - uzskatāmi ne tikai par stratēģiski svarīgu sabiedriskās domas veidošanas sektoru, bet arī par fundamentālu sociāli kulturālas identitātes nesēju. Diemžēl vairumu Latvijas masu saziņas līdzekļu sabiedrības pārmaiņu periodā jāvērtē kā tādus, kas virzās ekonomiskās un politiskās varas pavadā. Objektīva, politiski neitrāla un profesionāli augstvērtīga informācija sagaidāma tikai nākotnē, kad iedzīvotāju dzīves līmeņa un maksātspējas paaugstināšanās garantēs arī masu saziņas līdzekļu relatīvu neatkarību. Masu mediji pasaulē tiek uzskatīti par ceturto varu. Tie ietekmē, ne tikai sabiedrības masu kopumā, bet katru indivīdu atsevišķi. Pirmā vara ir likumdošanas vara, otrā – izpildvara, trešā – tiesu vara.
Vara vairs mūsdienās nepieder karalim, baznīcai, valdībai, vai politiskajām partijām, bet gan medijiem. Žurnālisti ir nostājušies tiesas un varas vietā. Manuprāt, ir vērts apšaubīt izteiktās hipotēzes, ka mediji ir ceturtā vara, jo kritikas neiztur mēģinājums ierindot medijus ne ceturtajā, ne piektajā, pat ne trešajā varas pozīcijā. Es uzskatu, ka vara pieder tiem, kas būtiski spēj ietekmēt sabiedrības uzskatus, mainīt to domāšanas veidus un opozīcijas dažādās nostājās. Masu mediji ir tie, kas visprogresīvāk veic visas šīs ietekmēšanas funkcijas. Mūsdienu pasaule no antīkās pasaules atšķiras ar to, ka mēs esam pārkāpuši informācijas tehnoloģiju slieksni un tagad dzīvojam mediju ietekmētajā pasaulē. Vislielāko ietekmi, manuprāt, uz modernā laika mediju ideoloģijām atstāja Otrais pasaules karš un radio kā propagandas medija izmantojums PSRS un Vācijā.. Mediji gan agrāk, gan tagad, gan arī turpmāk tiks iespaidoti politiski, ekonomiski un tehniski.[1;108]
…
