Katra cilvēka lielākā mīlestība, cieņa, apbrīns un pieķeršanās sākas ar māti. Tuvība, kuru var sajust pat lielā attālumā, domas, kuras nevajag noformulēt vārdos, lai taptu sadzirdēts. Tā ir māte. Un arī mazā Kārļa Rūdolfa Leonīda Blaumaņa dzīvē māte ir tas cilvēks, kura mazo zēnu pasargā no dzīves smaguma un Rūdolfa bērnību padara gaišu, piepildītu ar mīlestību un bezrūpību.
Bērns ir jebkuras mātes lolojums, un Rūdolfs Blaumanis nav izņēmums. Par spīti grūtībām, ar kurām viņa vecāki varēja saskarties vēloties zēna izglītošanu papildināt ar Rīga skolu, tas viņus neapturēja. Rūdolfa uzticēšanās mātei nav noliedzama: „Sperdams savus pirmos soļus Rīgas bruģētajās ielās, Rūdolfs turas pie mātes un paļaujas tikai uz viņu.”…