Pastāv uzskats, ka Eiropas Savienība ir kļuvusi par galveno ietekmes objektu nacionālajā mediju regulācijā. Tajā pašā laikā regulācijas mehānismi tiek veidoti dažādās ES institūcijās, kas veido eiropeizācijas politiskos instrumentus un dienaskārtību. Eiropeizācijas procesi veiksmīgi tiek realizēti tādās Eiropas Savienības valstīs kā Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija. Tajā pašā laikā eiropeizācija veido attīstības kontinuitāti, jo tās mehānismi nespēj sasniegt galējo robežu.
Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir attīstījušas specifiskas un atšķirīgas mediju regulācijas sistēmas. Eiropeizācijas procesi ir attīstījušies valstu nacionālajā līmenī, kā arī veicinājuši mediju liberalizāciju. Valstu nacionālā politika ir mainījusies resursu sadalē un socializācijas ietekmē.
Apskatot eiropeizācijas ietekmi socializācijas aspektā, var izdalīt divus ES ietekmes mehānismus. Pirmkārt, top-down mehānisms, kurā ES institūcijas nosaka regulācijas formu, kuru realizē nacionālā politika. Tas var izpausties divējādi – tieši (nacionālā vara izpilda ES doto mandātu) un netieši (vai saskaņā ar ES tiek ieviesti nacionālie regulācijas mehānismi jau eiropeizācijas procesā). Otrkārt, bottom-up mehānisms nosaka – kā dalībvalstis nacionālo politiku reprezentē un veido Eiropas līmenī. Tas var izpausties divējādi – formāli (nacionālās tiesas griežas savā lēmuma pieņemšanā Eiropas Kopienu tiesā) un neformāli (nacionālo valstu līderi ietekmē ES veidoto politiku, kas attiecas uz ieviešanas mehānismiem nacionālajās valstīs).
…
