1204.g. Latīņu karalistes nodibināšana varēja veicināt Rietumu un Austrumu baznīcas apvienošanos, taču Bizantijas imperators Aleksijs IV pats bija uzskatījis, ka nav iespējams apvienot baznīcas, tieši krustnešu rīcības rezultātā. Tomēr 1204.g. janvārī imperators bija ar mieru mēģināt apvienot baznīcu, lai izbēgtu no krustnešu zvērībām. Savā ziņā krustnešu rīcība Konstantinapolē varēja veicināt grieķu katoļu un Romas katoļu baznīcas ūniju. Savukārt pastāvēja vēl viens viedoklis, ka šo krustnešu rīcība radīja grūtības pāvestam, un ka baznīcas apvienošana būtu uzskatāma tikai par Romas atvainošanos. Spriežot pēc Innocenta III vēstulēm, var secināt, ka viņš nav nedz atbalstījis, nedz noliedzis krustnešu darbību Konstantinapolē, bet ir baidījies, ka bizantieši tagad atteiktos no Aleksija IV solījuma par baznīcas apvienošanu, līdz beidzot paužot viedokli, ka Aleksija IV solījums nemaz nepiepildīsies. Turklāt drīz vien Aleksejs IV tika gāzts no troņa un jaunais imperators neatzina iepriekšējā valdnieka solījumus par baznīcas apvienošanu. …