Cik dažādu veidu ir organizācijas, tik dažādi mērķi ir katrai no tām. Piemēram, rūpnīcas ražo produkciju, bankas piedāvā finansu pakalpojumus, skolas organizē izglītības procesu utt. Biznesa organizāciju mērķis ir peļņa un ar to saistīti rādītāji: rentabilitāte, darba ražīgums. Valsts institūcijas, mācību iestādes, slimnīcas un tamlīdzīgas nekomerciālas organizācijas neuztrauc peļņas iegūšana, tām pamatā jādomā par izdevumu samazināšanu. Šīs organizācijas sniedz konkrētus pakalpojumus ierobežotu budžeta līdzekļu ietvaros.
Nekomerciālām organizācijām raksturīga arī mērķu daudzveidība. Jo sarežģītāka ir organizācija, jo vairāk tai ir savstarpēji saistītu mērķu.
Tātad var secināt, ka katra organizācija darbojas ar saviem konkrētiem mērķiem. Lai tos īstenotu, organizācijai ir jāpārveido resursi.
Organizācijas izmanto šādus resursus:
Cilvēku resursi (menedžeri, strādnieki);
Finansu resursi (īstermiņa un ilgtermiņa kapitāls);
Materiālu resursi (pamatlīdzekļi, izejvielas, gatavā produkcija);
Informācijas resursi (lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dati).
Protams resursu pārveidošanas procesu visvienkāršāk saskatīt ražošanas uzņēmumos, taču arī nekomerciālās organizācijās izmanto visu veidu resursus.
Rodas jautājums – kā organizācija praktiski var noteikt mērķus, saskaņot tos ar resursiem un pārveidot šos resursus, lai īstenotu izvirzītos mērķus? Šim nolūkam ir nepieciešams īpašs darbības veids un process – menedžments.
Jau kopš tā laika, kad cilvēki, lai sasniegtu konkrētus mērķus, sāka apvienoties grupās, radās nepieciešamība pēc menedžmenta, kas koordinētu individuālo darbību. Kopš sabiedrība arvien vairāk uzticas grupu darbam un kopš daudzās organizētās grupas ir kļuvušas ļoti lielas, menedžmenta uzdevums ir kļuvis jo svarīgāks. …
