Verbālajā komunikācijā analizējamais monologs visvairāk atbilst lekcijas formai – monoloģiska publiska runa ar improvizācijas elementiem par tematu. Agniju pieteica uz savu runu raidījuma vadītājs. Brīdī, kad piecēlās no sava krēsla un paņēma mikrofonu, viņa ejot uzreiz sāka runāt, sasveicināties, kaut vai nebija vēl nostājusies priekšā klausītājiem. Viņa savā runā izmanto prezentāciju kā palīgmateriālu. Viņai nav sava monologa runas plāna rokās, tāpēc ik pa laikam viņa griežas uz aizmuguri un lasa no prezentācijas slaidiem. Valoda ir vienkārša un viegli uztverama, viņa neizmanto svešvārdus un runā tā, lai saprot jaunieši. Intonāciju viņas monologā var raksturot, kā lietišķi uztājīgu, noteiktu un pārliecinātu. Viņa skaidri pārzina savu stāstījumu un nereti iesaista klausītājus, uzdodot jautājumus. Ir interesanti viņā klausīties, jo Agnija stāsta par savas dzīves reālām situācijām.
Manuprāt, runa bija atbilstoša raidījuma nepiespiestajai atmosfērai. Var secināt, ka monologs bija izdevies, un runātāja mērķis, nodot informāciju un ieinteresēt klausītājus, tika panākts.
…