Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,59 (17%)
Discounted price*:
2,90
Purchase
Add to Wish List
ID number:668464
Author:
Evaluation:
Published: 08.07.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Nāve vienmēr un visur ir nodarbinājusi un saistījusi cilvēku prātus. Tas ir noslēpumainības apgabals, kuru līdz galam cilvēki nekad neiepazīs. Izsmeļošas atbildes nav un arī nebūs, vienīgi tas, ka organisms pārstāj funkcionēt, līdz ar ko dzīvā būtne vairs nav dzīva, tātad nespēj vairs pildīt savu lomu dzīvajā pasaulē. Medicīna spēja aprakstīt sindromus un stāvokļus, kas piemeklē cilvēka organismu mirstot, bet to, ko piedzīvo pats cilvēks mirstot, to viņš paņem līdzi, tā arī nespēdams nodot citiem savas sajūtas. Ir tādi, kas izskaidrojumus par nāves izjūtām meklē to cilvēku teiktajā, kas pārdzīvojuši klīnisko nāvi, bet šeit tāpat nav vienojošu skaidrību, jo cilvēki to pārdzīvo katrs savādāk, ja arī ir kas kopīgs, tad tomēr cilvēks nav nomiris pilnīgi- līdz galam- tad, kad vairs nav iespējama atgriešanās dzīvo pasaulē.
Nāve, kā dzīves fons,- kā tas, kas dzīvi tiešām padara dzīvu, interesējusi praktiski katru filosofu. Saka pat, ka filosofa dzīve vainagojas ar nāvi. Tādēļ par šo tematiku varētu savākt varen plašu materiālu. Seneka kādā no savām vēstulēm Lucīlijam raksta: “…mēs tiekam gan iedegti, gan nodzēsti. Starplaikā šo to jūtam, bet pirms un pēc tam ir dziļš miers. Ja nemaldos, mans Lucīlij, kļūdāmies uzskatīdami, ka nāve mums vēl ir priekšā, jo tā jau ir bijusi un būs pēc mums. Kas bijis pirms mums- tā arī ir nāve.” Seneka tā saka, balstoties uz pasaules uztveri pretstatos, izmantodams opozīciju dzīvība-nāve. Par nāvi sākam domāt tad, kad paši nonākam situācijās, kad tā mums bijusi pavisam tuvu, vai nav iespējams vairs to novērst. Seneka rakstīja šo vēstuli Lucīlijam, kad bija smagi slims ar astmu un gatavojās aiziet no šīs pasaules. Viņš bija stoiķis un atbilstoši stoiķu uzskatiem par tikumisku dzīvi, viņš arī šajā situācijā centās saglabāt mierīgu un cieņas pilnu attieksmi neizbēgamā priekšā. “Ja tas ir kas mokošs, tam katrā ziņā tāpat bija jābūt arī pirms tam, pirms ieraudzījām dienas gaismu. Taču nekādas ciešanas tad nejutām”, tā Seneka. Grūti spriest, vai jutām vai neko nejutām- varbūt vienkārši mūsu pieredze nesniedzas pirms dzimšanas, ja tāda vispār pirms tam pastāv. Jo, ja pieredzi piesaistām dzīvei, varam teikt, ka nāvei ar pieredzi nav nekā kopīga, atkal izejot no opozīcijas dzīvība-nāve. Nozīmīgāk liekas tas, ka baidāmies no nāves, tādēļ ka to nezinām un nepazīstam - tā ir kārtējā cilvēciskā vājība- baidīties no nezināmā, jo kādēļ gan baidīties no tā, ko nezinām- labāk uzmanīties no lietām, kuras mums ir pazīstamas, bet nodevīgas. Šajā vēstulē, kurā domātājs raksta par nāvi, viņš pieskaras gudrības tikumam: “Gudrais neļaujas nepieciešamībai, jo pats vēlas to, uz ko tā viņu piespiedīs.”
Tātad nāvei ir cieša saistība ar tikumiem. Tie visspilgtāk izpaužas ekstremālās situācijās, kas vislielākajā mērā saistītas ar nāvi.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,07 €
Work pack Nr. 1115529
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Nāve”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/668464

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register