Latvijas PSR Augstākā Tiesa ārkārtējo soda mēru no 1961. gada līdz 1991.gadam piemērojusi par sešiem nozieguma sastāviem. Ārkārtējais soda mērs izpildīts 171 notiesātajam jeb 7,4% no visām personām, kas notiesātas par sešiem nozieguma sastāviem. Lielākā daļa šo noziegumu bijušas slepkavības ar iepriekšēju nodomu vainu pastiprinošos apstākļos. Gadā nāvessods piespriests vidēji 6,1% no visām personām, kas notiesātas par visu veida noziegumiem, par kuriem paredzēts ārkārtējais soda mērs. Dzimtenes nodevība, notiesātības dinamika liecina, ka galvenais apjoms attiecas uz laika posmu no 1960.gada līdz 1970.gadam, bet kopš 1974.gada šādi gadījumi faktiski nav iztiesāti. Bandītisms, aplūkojamo noziegumu sastāvu vidū to personu skaits, kuras sauktas pie kriminālatbildības, nav liels: 1,9% absolūtajos skaitļos – 52 . No visiem, kas notiesāti par bandītismu, 11,5% šo noziegumu izdarījuši labošanas darbu iestādēs. Noziedzīgo formējumu pastāvēšanas ilgums nav liels, bet bandu sastāvs nepārsniedz vidēji 3-5 cilvēkus. Pavisam sodīti 778 cilvēki, no tiem nāvessods piespriests diviem (60.gados). Septiņiem noziedzniekiem ārkārtējais soda mērs nav ticis izpildīts, bet aizstāts ar brīvības atņemšanu. Divām personām nāvessods atcelts , izskatot lietu uzraudzības kārtībā, pieci cilvēki apžēloti – attiecīgi 1,2% un 2,9% no visiem, kam bija piespriests nāvessods. Vairāki KK panti, kas paredz nāvessoda piemērošanu, tā arī palikuši „nepieprasīti.” Kaut arī palielinās to personu skaits, kuras sodītas par visu veidu noziegumiem, un pieaug noziedzība kopumā, tomēr vērojama noteikta tendence samazināties nāvessoda piemērošanai. Noziedzības līmenis uz katriem 10 000 iedzīvotājiem faktiski pieaudzis no 51% 60.gadu sākumā līdz 85,8% 80.gadu beigās, bet nāvessoda piemērošana samazinājusies no 23,3% līdz 14,9%, kaut arī absolūtajos skaitļos pieaugums ir no 17 līdz 63 personām. Nāvessoda institūta nozīme tālu pārsniedz krimināltiesību ietvarus. Tas ir tik pat lielā mērā politisks, kā arī tiesisks jautājums. Ņemot vērā, ka noziedzība ir tāds pats sabiedrības struktūras elements kā citi, ka tā pavadīs arī turpmāko cilvēces attīstības gaitu, nevar noliegt šā soda veida vispārīgo un konkrēto preventīvo efektu. Sabiedriska doma aizstāv šo sociālās aizsardzības līdzekli, un likumdevējam tas jāņem vērā. Statistika nedod pamatu secināt, ka nāvessoda lietošana būtiski ietekmētu noziedzības stāvokli. Nāvessoda ieviešana par vieniem vai otriem noziegumiem, kā arī tā atcelšana nevar tikt pilnībā pamatota ar datiem par noziedzības stāvokli un dinamiku. Vairākās valstīs, kur nāvessods atcelts, nav būtiski palielinājies noziegumu skaits. Piemēram, Austrijā (1934), Austrālijā (1923), Argentīnā (1922) novērota noziedzības līmeņa pazemināšanās. Jaunzēlandē (1953), Anglijā (1957) tās līmenis audzis.…
