Katrs bērns piedzimst unikāls un neatkārtojams un īpaši svarīgs personības attīstībā ir bērnības periods. Tieši agrīnās bērnības pieredze un vide, kurā mazais cilvēks atrodas, ir noteicošā uzvedības stereotipu izveidē un nostiprināšanā. Pirmsskolas vecuma bērniem ir paaugstināta emocionalitāte un spēja atdarināt vēroto. Viņi ir jūtīgi un viegli iespaidojami. Uztvertais ātri kļūst par pārdzīvojuma, uzmanības, atdarināšanas un pārdomu objektu.
Kad bērniem ir pasaules izzināšanas un sociālo kontaktu veidošanās periods, viņi bieži vien sastopas ar vecāku aizliegumiem un nonāk konfliktsituācijā starp neapmierināto zinātkāri un interesi par visu jauno un vecāku „nedrīkst”. Bērni izjūt savu vajadzību ierobežojumu un uztver to kā atstumtību no vecākiem.Šo konfliktu rezultātā bērnos var veidoties ļaunums, izmisums un agresīvas tendences. Ja vecāki neiecietīgi izturas pret atklātām agresijas formām, tad bērnos var veidoties simboliskas agresivitātes formas – gaušanās, spītība, nepaklausība u.c. Bērnu nervu sistēma vēl ir plastiska, tādēļ atkarībā no audzināšanas veida (katra bērna audzināšanā jāpielieto citādas audzināšanas metodes un paņēmieni ) , pedagoģiskās iedarbības spēka un efektivitātes, kā arī no bērna spējām reaģēt uz iedarbību, izmainās jau iegūtie paradumi.…