Darba autors izvēlējās pētīt noziedznieku Valēriju Dolgovu (1960-1987), kurš spekulēja Rīgā no 1983. gada līdz 1984. gadam , kā arī izdarīja slepkavību („karjeras fināls“) 1984. gada 26. maijā. Šādai izvēlei ir vairāki pamatojumi.
Pirmkārt, darba autors uzzinājis par šo noziedznieku no Latvijā dzimušā režisora Herca Franka 1987.gadā veidotās filmas „Augstākā tiesa“ . Šī dokumentālā filma pārsteidza un ietekmēja darba autoru ar savu dziļu filozofiju par to, kas ir cilvēks vispār, kāpēc parasts cilvēks var kļūt par noziedznieku un ko pārdzīvo noziedznieks, kad viņš sagaida nāvessoda izpildīšanu.
Otrkārt, Valērija Dolgova biogrāfija, kuru darba autors aprakstīs turpmākajās rindkopās, nesniedz nekādus tik nopietnus argumentus, kas liecinātu, autorprāt, par to, ka viņš kopš savas piedzimšanas būtu tendents uz kļūšanu par noziedznieku 23-24 gadu vecumā. Līdz ar to rodas viens no kriminoloģijas pamatjautājumiem: „Kāpēc pie vieniem un tiem pašiem apstākļiem viens cilvēks spēj atrast pareizu, sabiedrībā atbalstāmu risinājumu, bet otrais dod priekšroku tikai savām interesēm un kļūst par noziedznieku?”. …