Olgu, melnmataino, jauno meiteni, pirmo reizi romānā „Aija” sastopam Atbalss, grāmatas 2.daļas, ceturtajā nodaļā: „Iepretim sēdēja jauna meitene. Tā žigli saņēma kopā savu balto saulessargu un izlēca no ratiem.” Viņa, Radu saimnieka trešā meita, „sestās klases ģimnāziste”, atgriežas no ciemiem pie Zizumiem tajā pašā dienā, kad Rados ierodas Jānis. „Visiem vajadzēja raudzīties šai bērnā, kurš atradās patlaban jau pie sliekšņa, lai ieietu pieauguša cilvēka kārtā,” Olga ir vēl jauna.
„Mēs, lauku skuķes, rudenī sabraucam kopā – no jūras malas, no mežu vidiem, no piekalnēm, no upju un ezeru krastiem – visas ziedošas,” Olga ir kā skaista (Ievai bija bail no „šīs gudrās meitenes, kura bij pie tam tik skaista”), ziedoša lauku puķe, „Ko gan jūs domājat, kad tāds lauka putns visu ziemu iesprostots ir bijis... Es atdodu visu savu skolas gudrību par vienu vienīgu ziedošu ievu krūmu upes malā.” „Es nevaru ikreiz nopriecāties vien par lielajiem zosu pulkiem!” viņa mīl laukus. „Man patīk lauku dzīve, un es varu nostrādāt tīrumā visu dienu bez apnikuma.…