Kungs, kas dod ticībai saprašanu, dod man, cik pats zini, lai es saprotu, ka Tu esi, kā mēs ticam, un esi tas, kam mēs ticam. Bet mēs ticam, ka Tu esi kaut kas tāds, lielāku par ko nav iespējams priekšstatīt. Tātad, kad “bezprātīgais saka savā sirdī:”Dieva nav!”(53. Psalms.1), tad viņš saka, ka kaut kādas dabas nav. Taču, protams, šis bezprātis, dzidēdams, kā es saku:”Kaut kas tik liels, ka lielāku par to nav iespējams priekšstaīt”, saprotu to, ko dzird, bet tas, ko viņē saprot, ir viņa prātā, pat tad, ja viņš nedomā, ka tāda lieta pastāv.
Protams, tas, lielāku par ko nav iespējams priekšstaīt, nevar būt tikai prātā. Jo, ja tas jau ir vismaz tikai prātā, tad var priekšstatīt, ka tas ir arī īstenībā, kas ir vairāk. Tātad, ja tas, lielāku par ko neko nav iespājams priekšstatīt, pastāv tikai prātrā, tad tas, par ko lielāku nav iespājams neko priekšstatīt, ir tas, kas ir lielāks par to, ko var priekšstatīt. Bet tas, protams, nav iespējams. Tātad, bez šaubām, kaut kas, par ko lielāku nav iespājams priekšstatīt, pastāv gan prātā, gan arī īstenībā…