Kaut gan pastāv interesanta teorija, ka kadru mainībai ir arī pozitīvās puses. Viena no tām ir, kad no darba aiziet bez iemesla kašķīgs darbinieks, kas nespēj ne ar vienu sadzīvot. Pat neskatoties uz to, ka viņš labi veic savu darbu. Viņa aiziešana nereti uzlabo psiholoģisko klimatu organizācijā, kas savukārt palielina darba kvalitāti un efektivitāti. Vēl viens +, ja aiziet valdonīgs vai slikts vadītājs, tad darbiniekiem darbā varētu būt mazāks stress. Protams, ar nosacījumu, ka vietā atnāk labāks vadītājs. Tad vēl, ja aiziet darbinieks, kas slikti veic savu darbu, un citiem to nākas darīt viņa vietā. Tas rada citos neapmierinātību ar darba sadali un līdz ar to rada neapmierinātību ar darbu.
Šajā gadījumā tas nebūs neviens no šiem pozitīvajiem aspektiem.
Runa ies par pirmskolas izglītības iestādi, kur mainās tieši pedagogi. Vienā grupiņā, piemēram, pāris gadu laikā ir jau 9. pēc skaita audzinātājs. Tehniskais personāls ir nemainīgs jau vairākus gadus. Pati organizācija sastāv no vadītājas, bērnu psihologa, medmāsas, 16 pedagogi, 7 pedagogu palīgi un 8 tehniskie darbinieki.
Liela kadru mainība varētu būt saistīta ar zemu apmierinātību ar darbu. Apmierinātību darbā nosaka, cik lielā mērā darba īpatnības ir pielāgotas darbinieka vēlmēm, centieniem, izredzēm un vajadzībām, vadoties pēc tā, kā tās uztver un atspoguļo pats darbinieks. Ja rodas situācija, kurā darbs izraisa negatīvs emocijas vai nenodrošina pietiekami augstu labsajūtas līmeni – rodas neapmierinātība ar darbu. Parasti to nosaka izmantojot dažādas metodes un iegūstot vērtējumu, ko sauc par darba apmierinātības indeksu, bet tā kā manā rīcībā tādas nav, tad šo darbu rakstīšu vadoties no saviem pieņēmumiem un novērojumiem. Visnozīmīgākās darba iezīmes, kas izraisa apmierinātību vai neapmierinātību ir: darba saturs, darba organizācija, alga, izaugsmes iespējas, cilvēku savstarpējās attiecības un vadīšanas stils.
Par darba saturu it kā sūdzību šajā organizācijā nav, jo, manuprāt, par pirmskolu pedagogiem mācīties iet cilvēki, kuriem patīk tāda veida darbs un bērni.Ir skaidrs darba modulis, skaidra uzdevumu attiecība, ir uzdevumu daudzveidība, darbinieku spēju un zināšanu izmantošana ir puslīdz pietiekama. Pieņemu, ka tas nebūtu liels procents, dēļ kā aiziet no darba. Vēl no kadru mainības cipara būtu jāatskaita tie, kas aiziet pensijā vai slimības pēc.
Neapmierinātība ar algu ir viena no kadru mainības iemesliem, par ko arī liecina pedagogu streiki.
Principā izaugsmes iespējas arī ir ļoti minimālas. Ja darbinieki vēlas kaut ko papildus apgūt, tad to var darīt no darba brīvajā laikā un par savu naudu.
Bet, manuprāt, vislielākā problēma šajā organizācijā, kas rada darbinieku neapmierinātību ar darbu ir darba organizācija, vadība, tās vadīšanas stils un savstarpējās attiecības.
Vadītājai ir raksturīga izteikta tieksme visu un visus pakļaut savai kontrolei, raksturīgs aizdomīgums un neuzticēšanās apkārtējiem. Piesardzībai ir izveidota informācijas ievākšanas sistēma, tā saucamais izlūkdienests, to veic medicīnas māsa un psihologs. It sevišķi ja vadītāja nav uz vietas, tas viss rada padotajos lielu vilšanos vadītājā. Stingri turas pie savu izvirzīto prasību ievērošanas.
…