Pa varavīksnes tiltu

Lēni un ātri aiziet diena pēc dienas, katra paņemdama sev ko līdz un kaut ko sniegdama. Paiet gadi, nomainās ziemas, pavasari, vasaras un rudeņi. Saules siltos starus kliedē dzestrās lietus lāses, radot brīnišķu ilūziju – rokām netveramu un nesataustāmu. Brīnumu, kas, savieno divas nesavienojamas pasaules, jo neviens vēl nav atradis tā sākumu un galu, - varavīksnes gaismas tiltu.
Pikš… Pakš… Pikš… Pakš……