Tiesību attīstība cilvēces vēsturē ir cieši saistīta ar sabiedrības vajadzībām nodrošināt kārtību, drošību un sociālo līdzsvaru. Seno Austrumu zemēs, kur civilizācija attīstījās agrīnajā periodā, tiesības veidoja ne tikai juridisku sistēmu, bet arī morāles, reliģijas un sociālo normu kopumu, kas bija nepieciešams, lai regulētu ikdienas dzīvi un starp cilvēku attiecībām. Šajā periodā īpaša nozīme bija paražu tiesībām, kuras bija balstītas uz ilgstoši nostiprinātām sabiedrības tradīcijām un nodotas mutiski no paaudzes paaudzē. Paražu tiesības nosaka, kā cilvēki savstarpēji sadarbojas, kā tiek sadalīts īpašums, kā tiek risināti konflikti un kā tiek saglabāta kopienas kārtība. Šīs tiesības, lai gan elastīgas un pielāgojamas, kalpoja kā pamats civilizācijas stabilitātei un attīstībai, jo tās regulēja gan ģimenes, gan ekonomiskās, gan sociālās attiecības, balstoties uz kopējiem kultūras un reliģiskajiem principiem.…