Pēdējā laika notikumi Latvijā, kad vairāki jauni cilvēki izvēlas beigt savu dzīvi pašnāvībā, lika man aizdomāties par nāvi, tās lomu cilvēka dzīvē. Tāpēc arī izvēlējos nāves tēmu Senekas vēstulēs. Spriežot pēc šo jauniešu rīcības, jāsecina, ka nāve ir glābiņš, tad, kad liekas, ka nekas vairs nav palicis, vai arī tad kad liekas ,ka esi pazaudējis dzīves jēgu.. Dzīves jēgu?-bet kas tad ir nāves jēga, ja labāk ir mirt nekā dzīvot?
Arī Seneka savās vēstulēs uzsver, ka nāve nav nekas tāds no kā būtu jābīstas. „ Nāve ir – nebūt ,” saka Seneka savā 52. vēstulē, tātad, ja mēs neesam, tad nekas arī nenotiek, nekas –ne labs, ne slikts – nekas.…