Parmenīds ir pirmais rietumu filozofijā, kas nodala racionālo domāšanu no šķietamās, nepastāvīgās sajūtu sniegtās izziņas. Par to viņš runā savā poēmā “Par dabu” . Šīs poēmas galvenā atziņa ir tā ka tas kas ir –tas ir, bet tas kā nav – tas nav, jeb Parmenīda vārdiem “Ir esamība, bet neesamības nav.” Par pierādījumu šim apgalvojumam kalpo tas, ka nav iespējams padomāt par lietam kuru nav, mūsu apziņa pati neko jaunu nerada tā tikai konstruē no iepriekš redzētām detaļām. Mēs nevaram aptvert šo jēdzienu neesošais jo varam uztvert tikai to mūsu prāta redzes daļu, kurā atrodamies – esamību un tā kā var domāt tikai to kas ir, tad arī viss ko mēs domājam pastāv, un līdz ar to domāt un būt ir viens un tas pats, un tā kā neesamību nevar padomāt tās vienkārši nav.…