Bieži vien bērni uzvedās tā itkā jau būtu pieauguši un negrib klausīt pieaugušos. Pasliktinās bērna uzvedība un līdz ar to arī sekmes skolā. Lai šajā vecumā varētu veidot mācīšanās motivāciju, jāņem vērā pusaudžu vecuma īpatnības, sociālo vidi, kurā uzturas pusaudzis, un tendences sabiedrībā.
Audzinot pusaudzi, nevaram sniegt pozitīvus impulsus atrodoties tālu no pusaudža pasaules, tas ir, nesaprotot pusaudža personības attīstību. Grāmatā ir teikts, ka vecumposmā no 9 līdz 13 gadu vecumā ir ļoti svarīga pieaugušo sapratne. Tāpēc viņam jādod iespēja par visu runāt atklāti. (76.lpp.)
Pusaudzim jau ir uzkrāta sava dzīves pieredze, iegūtas zināšanas par sevi, par attiecībām ar citiem, par pozitīvo un negācijām sabiedrībā. Pazīstot pusaudzi, varam saprast skolēnu nepārdomātos spriedumus un pieņemtos lēmumus, kas var neatbilst sabiedrības morāles normām. Lai varētu būt par padomdevēju pusaudzim un viņi uztvertu pieaugušo sniegtās zināšanas, jābūt "komandā" ar viņiem, jo tikai tad viņi mūs sapratīs un pieņems sniegtās zināšanas.
Lai veicinātu pusaudžu mācīšanās motivāciju, ir jāizprot katra skolēna individuālo zināšanu apguves veidu, saprātīgi saistot jauno informāciju ar jauno apgūto, jo vairāk mēs mācāmies, jo vieglāk ir mācīties. Mācību motivācija ir atkarīga no ārējiem un iekšējiem impulsiem, kas rada netiešo un tiešo motivāciju. Abi motivācijas veidi ir savstarpēji saistīti un viens otru ietekmē. Skolēniem svarīgi attīstīt iekšējo mācību motivāciju, lai uzlabotu sekmju līmeni, jo ciešāk darbosies tiešā un netiešā motivācija, jo labāki būs skolēnu sasniegumi un panākumi mācībās.
…
