Pilsētu un tirdzniecības tiesības viduslaiku Eiropā

Ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīves attīstībā liela loma bija pilsētām. Eiropas pilsētas ģermāņu cilšu it īpaši vandaļu iebrukumos tika ārkārtīgi izpostītas. Vairākas pilsētas gadu desmitiem ilgi gulēja drupās. Tikai ap VII gs. pilsētās dzīvība sāka pamazām atjaunoties. Izveidojusies feodālā iekārta noteica arī topošo pilsētu raksturu.
VĀCU PILSĒTU TIESĪBAS. Pilsētas parasti izcēlās vietās, kur notika gadatirgi – meses. Vietu, kur sāka būvēt pilsētu, apzīmēja ar īpašu zīmi, ko sauca Weichbild – ciema zīme. Ar laiku Weichbild sāka nozīmēt pilsētas pašvaldību (sakšu novados), pilsētu tiesības jeb tirgus tiesības (bavāriešu un austriešu novados), kā arī pilsētas mieru. Pilsētas atradās uz kāda feodāļa zemes un bija pakļautas tā jurisdikcijai. Pilsētas centās no zemes kunga varas atbrīvoties. Patstāvību ieguvušās pilsētas izstrādāja savas tiesības vai aizguva tās no citām pilsētām. Vācijas pilsētas pēc savas politiskās atkarības dalījās trijās grupās: impērijas (atradās tiešā vasalitātes atkarībā no ķeizara – bija tiesības uz savu tiesu, karaspēku, kalt savu naudu, aizsargāt ceļojošos tirgotājus; jāmaksā nodokļus, vajadzības gadījuma jādot karaspēku ķeizaram), firstu jeb zemju (tiesības vairāk ierobežotas nekā impērijas pilsētām; feodāļi vāca nodevas, kuri bija visai nenoteikti) un brīvpilsētas (līdzīgs impērijas pilsētu juridiskajam stāvoklim, tikai tās bija atbrīvotas no nodokļiem, kā arī no pienākuma dot valdībai karaspēku).…