4. Glābšanas dienests. 5. Slimnīca." (2, 84.lpp.)
Mācoties par nelaimes gadījumiem, kas var atgadīties ar ikvienu ik uz soļa, skolēniem jāapzinās to nopietnums un bīstamības pakāpe. Līdz ar pirmās palīdzības mācīšanos, jaunietiem vajadzētu iemācīties arī to, cik dārga ir katra dzīvība uz šīs pasaules, tādejādi savijas gan pirmā aktuālā problēma, kāpēc šo tēmu vajadzētu iekļaut obligātajā mācību saturā, gan otrā. Uzskatu, ka būtiski ir šo mācību procesu mēģināt vizualizēt, kā arī pieaicināt speciālistus, kas jauniešiem varētu lasīt lekcijas par konkrētiem nelaimes gadījumiem, piemēram, ugunsdzēsējus, ātrās palīdzības darbiniekus, sapierus u.c. Nepieciešams arī prakstiski parādīt, kā jāsien mezgli, ar kādu saķērienu jāvelk cietušais laukā no avarējuša transportlīdzekļa, kā pareizi pārsiet brūces, kā sniegt mākslīgo elpināšanu utt. Pavisam noteikti uzskatu, ka šādas tēmas iekļaušana mācību saturā ir ļoti būtiska un iespējams pat primārāka par tām tēmām, ko mācībspēki uzskakta par obligātām. Sabiedrība Latvijā ir īpaši intraverta, kā arī bailīga, jo nezina, kam uzticēties, kam ne, tādejādi nereti arī škiro cilvēkus, kam ir gatavi palīdzēt un no kuriem izvairas. Būtiski jau skolas vecumā jauniešiem parādīt to, ka mēs visi esam vienlīdzīgi un ka neviens nespējam izdzīvot bez līdzcilvēku un sabiedrības atbalsta. Galu galā tas ir katra pienākums palīdzēt nelaimē nonākušajam, jo mēs nekad nevaram zināt, vai kādreiz tie nebūsim mēs, kas gulēs nekustīgi uz ielas, kamēr citi vienaldzīgi soļo garām.
…
