Tādējādi universitāte nav paredzēta katram. Avotā tiek minēts arī tas, kas tiks mācīts skolā: kononiskās un pilsoņu tiesības, medicīnas un brīvās zinātnes. Tāpat tiks nodrošinātas telpas doktoriem, maģistrātiem, studentiem, pārrakstītājiem, grāmatu tirgoņiem. Augstākā vara universitātē – rektoram, kas var būt arī students, taču tādā gadījumā viņš nedrīkst kārtot eksāmenus. Viņa lēmumus neviens nedrīkst apstrīdēt, viņam pieder arī tiesu vara, taču tā neskar zagšanas, nekārtības, slepkavību gadījumus – tos skata karaļa vai garīgā tiesa. Doktorus un maģistrus katrā katedrā ievēl studenti. No augstākminētā var secināt, ka Kazimira III centieni Polijā attīstīt augstāku kultūras līmeni vainagojas ar panākumiem kaut vai tajā aspektā,ka tiek dibināta universitāte, kura gan lielākoties ir domāta augstdzimušajiem un turīgajiem tai skaitā arī garīgajām personām. Kazimirs III tiecas ierobežot feodāļu varu un savu mērķi arī sasniedz, izdodot jaunus statūtus, kuri atvieglo zemnieku stāvokli Polijā. Viņa valdīšanas laiks ir vērtējams kā reformatorisks un kultūras attīstību veicinošs.
Šis naratīvs ir tikai mazs ieskats Polijas vēsturē, taču tajā skatītie Polijas vēstures aspekti ieskicē 10.-14.gadsimta tendences Polijā. Jau no Polijas tapšanas sākuma ir vērojama vajadzība pēc tās centralizācijas, kas tiek arī darīts lielākoties paļaujoties uz iekarojumiem, nevis birokrātiska aparāta izveidi. Valdniekiem ir savi pārvaldnieki, kas nereti sevī iemieso to vasaļus, tādējādi liekot pamatu feodālisma attīstībai un pašu feodāļu virsvarai pār zemniekiem, kas 14.gs. tiek ierobežota. Tieši 14.gs. un Kazimira III valdīšana iezīmē uzplaukumu viduslaiku Polijā, jo šajā laikā tiek dibināta Krakovas universitāte un izvērsta plaša amatniecības un tirdzniecības attīstība, kas vēlāk ļaus izveidoties Polijas – Lietuvas valstij. Nedrīkst nepieminēt arī Baznīcu un tās nozīmi – ja sākotnēji tā ir karaļa varas balsts, tad laika gaitā tā kļūst par konkurentu laicīgajiem valdniekiem ienākumu gūšanā, joprojām palielinot savu nozīmi. Tādējādi var secināt, ka Polijas attīstība 10.-14.gs. ir daudzšķautnaina, tā nereti pārklājas ar dažādām Ārpuspolijas ietekmēm, kā rezultātā tiek ietekmēti iekšējie procesi. …