Politiskā līdzdalība un atbildība

Politiskā līdzdalība un atbildība Politiskā līdzdalība un politiskā atbildība Lai kļūtu par politiskās sistēmas līdzdalībnieku, nav tik svarīgi efektīvi darboties un sasniegt kādus lielus panākumus. Šis vārdu savienojums “politiskā līdzdalība”, principā, tikai izklausās tik briesmīgi. Patiesībā, piedalīties politiskajā dzīvē valsts iedzīvotājs (jeb valsts pilsonis, jo Latvijas gadījumā ne katrs valsts iedzīvotājs ir pilsonis) var, vienkārši sēžot vakaros pie televizora kopā ar savu sievu un bērniem un skatīties LNT ziņas. Par politisko līdzdalību var arī nosaukt ikdienišķo (nav obligāti ikdienišķo, protams) avīžu šķiršanu. Šī politiskā līdzdalība ir vismazāk ietekmīga. Tomēr, tā politiskajā dzīvē piedalās vairākums valsts pilsoņu katrā valstī (diemžēl). Neskatoties uz to, kādu līdzdalības pats sev izvēlējās katrs no mums, demokrātiskā līdzdalība ir vienmēr brīvprātīga. Demokrātiskās valstīs likumā paredzēts, ka katram indivīdam, kurš ir valsts iedzīvotājs, tiek nodrošināta iespēja novadīt savas domas par jebkuru svarīgu problēmu līdz tautas pārstāvjiem vai to kandidātiem, kā arī ieceltajiem valsts vīriem. Tomēr tā tas ir pēc teorijas. Diemžēl reālajā pasaulē situācija ir nedaudz citāda. Starp citu, manuprāt, tas, cik veiksmīgi valsts pilsonis var savus uzskatus paust un novest tos līdz tautas masām, parāda, kādā posmā valstī atrodas demokratizācijas process.