Postmodernisma kultūra Rietumeiropā: pamattēzes, pamatteksti, idejas

Kopumā varētu teikt, ka straujais pārmaiņu laiks un tehnoloģiju ieviešanu bija par iemeslu tam, ka ārējais bija svarīgāks par iekšējo, un, iespējams, tieši tas radās tā laika virziena dēļ, ko sauca pa postmodernismu. Iepriekš minētās likstas un straujās pārmaiņas radās postmodernisma dēļ, jo nemitīgi attīstījās jaunas tehnoloģijas un cilvēkiem kļuva pieejami produkti. Mediji kļuva par noteicošajiem, savukārt dažādu mākslinieku darbi, proti, gleznas un arhitektūra kļuva nenozīmīga un šķietami ar rūgtu ironiju bez nozīmes. Šī globalizācija, kas bija par iemeslu notiekošajam nemitīgi lika visam mainīties un sabiedrība nespēja izsekot līdzi visam. Nemitīgai attīstībai, visu laiku tika radīts kaut kas jauns. Postmodernisms izcēlās tādās kultūras jomās kā filozofijā, estētikā, humanitārās un sociālās zinātnēs, ekonomikā, politikā, izglītība u.c., taču īpaši tas arī skāra kultūras nozari. Straujajām pārmaiņām nebija iespējams izsekot līdzi, līdz ar to arī rādās saucamais kultūras un intelektuālais fenomens. Postmodernisms rietumu kultūrā īpaši izcēlās tieši ar estētisko, literāro, politisko un sociālo filozofiju.
Pārmaiņas 20. gs. ģimenes un indivīda konceptā, kā saprotams, notika nemitīgi attīstoties jaunajam un vēl nebijušajam. Straujās pārmaiņas un attīstība sabiedrību būtiski ietekmēja uz labo pusi, un kā vēstīja iepriekš minētie avoti – lielākās pārmaiņas radās tieši ārēji, jo cilvēkiem vairs neinteresēja tas, ko par viņiem domā citi, tādējādi sākot dzīvot tikai sev.
…