Prāts kā viena no trīs sākotnējām dabām Plotīna darbā

Plotīns ir nodarbināts ar šo dabas jautājumu. Vēlreiz Plotīns apliecina, ka daba ir šie trīs apspriežamie. Viņpus esošā ir viens. Tam seko esošais un prāts. Bet trešā ir dvēseles daba. Visu dabas kopumu veido šie trīs aspekti, kuri savā starpā ir saistīti. Rezumējot iepriekš minēto, var secināt, ka kopumā mēs varam izšķirt noteiktu emanācijas shēmu pie Plotīna, kas ir sekojoša: vienums → prāts (kas var būt uzlūkots kā gars) →dvēsele →fiziskais universs. Var pieņemt, ka tīrā veidā pasaules dvēsele ir identiska prātam. Savukārt attiecībā uz prātu, šķiet, ka Plotīns ir pārņēmis Platona ideju sistēmu, saskaņā ar kuru tiek uzskatīts, ka prāts atrodas visās dvēselēs. Augstāk par Prātu atrodas Vienotais, no kura rodas visas lietas un parādības. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka realitātē mēs varam redzēt trīs pamatlīmeņus – vienoto, prātu un dvēseli, kuri ir saistīti, kur bez katra no tiem nebūtu nākamais, un bez kuriem nevar runāt par dievišķo. Ja Platons uzskatīja, ka īstās garīgās realitātes ir idejas, bet visas tās būtības, ko mēs uztveram ar saviem jutekļiem vai arī aptveram ar savu saprātu, ir tikai ideju vājš atspulgs, tad Plotīns visu saista ar pakāpeniskām emanācijām no viena pirmsaprāta, inteliģences, izpratnes un noliedz būtību tur, kur nav prāta. …