Visos trīs minētajos piemēros, juristi savos izteikumos pat nedomā atzīt, ka viņi būtu kļūdijušies un visvairāk uztrauc jautājums, vai viņi apzinās par ko iet runa?! Jau juristu sagatavošanas procesā Latvijā, praktiski netiek pievērsta uzmanība jurisu darbības pamatnoteikumu jeb profesionāli ētiskajiem jautājumiem. Šādi secinājumi rodās, jo šo juristu uzvedība un skaidrojumi ir ļoti līdzīgi, kas norāda uz izglītības sistēmas “zīmogu”. Kā arī ir ļoti maz piemēru, kad Latvijā juristi tiktu sodīti par neētisku rīcību. Šī rīcība ir skaidrojama ar augsto “tiesiskā nihilisma” līmeni Latvijā, kā starp juristiem, tā arī sabiedrībā kopumā.
Lai labotu šo situāciju, pēc darba autora domām un pārliecības, būtu nepieciešams pārskatīt galvenos kritērijus, ko māca topošajiem juristiem augstskolās. Piemēram, iesākumā nepieciešams uzlabot pašu pasniedzēju izpratni par to, kas ir godīguma princips jurisprudencē, kādēļ tas ir vitāli svarīgi pieņemot jaunas likuma normas, tiesnešiem un notāriem pieņemot lēmumus konkrētās lietās utml. Attiecīgi būtu nepieciešams pasniedzējiem papildus izglītība ārvalstīs, kur “tiesiskais nihilisma” līmenis sabiedrībā ir ļoti zems, piemēram Lielbritānijā. Nav iespējams izprast šī jautājuma nozīmīgumu dzīvojot un studējot tikai Latvijas teritorijā, jo izveidotā sistēma jurisprudencē kopumā neļauj to darīt. Attiecīgi pasniedzēji ar izpratni par godīguma principu ievērošanas nozīmīgumu, nodotu to tālāk studentiem, katrs savā specializācijas jomā, jo godīguma princips ir universiāls visiem.
…
