20. gadsimtā zinātnieku uzmanība tiek vērsta uz tādu sabiedrības apziņas formu kā stereotipi. Viens no galvenajiem zinātniekiem šajā jomā bija V. Lipmans, kurš apšaubīja neatkarīgas sabiedriskās domas esamību kā neatkarīgu parādību. Lipmans, izpētījis attiecības starp sabiedrisko viedokli un sociālajiem stereotipiem, nonācis pie secinājuma, ka sabiedrības viedoklis daudzos jautājumos sastingst stereotipa veidā, kas notiek ar ievērojamu plašsaziņas līdzekļu līdzdalību.
20. gadsimtā jāatzīmē vel vienu nozīmīgu personu vācu pētnieci Elizabete Noelle- Neimane kura atklāja ļoti svarīgu “Klusuma spirāles” teoriju. Šīs teorijas būtība ir indivīda viedokļa nomākšana, ja tas netiek apstiprināts vai ir pretrunā ar vispārpieņemtajiem uzskatiem, kas raksturīgi sociālajam vairākumam. Īpaša "klusuma spirāles" izpausme ir indivīda pievienošana visplašāk izplatītajam viedoklim, ja nav viņa paša viedokļa par jebkādiem jautājumiem, kurā ir maksimālais nesēju skaits. Piemēram, mazu, aktīvu grupu pausts viedoklis var tikt izveidots un apstiprināts par dominējošo viedokli situācijā, ja vairākuma viedokļa aktīvākie pārstāvji klusē.
Var secināt, ka ar katru jaunu pētnieku kurš pētīja sabiedrisko viedokli var redzēt pakāpenisku attīstību un daudzpusību. Attīstība notiek ne tikai pateicoties jaunām idejām jeb katra individuāla pētnieka orientācijas un specifikas, bet lielu nozīmi spēle pasaules attīstība. Piemēram, paradās mediji, jaunas tehnoloģijas kas palīdz pētījumos un dod jaunas iespējas pētīt publiku viedokli. Var secināt to, ka dominējošā pētniecības attieksme nosaka konkrēta autora zinātnisko orientāciju uz dažādiem pētāmās parādības aspektiem, ietekmējot pētījuma terminoloģisko specifiku. Publiskā viedokļa nozīme vēsturē ir ļoti liela un ietekmīga. Pateicoties teorētiķiem mēs varam redzēt kā tas mainījās un attīstījās laiku gaitā kādu un cik lielu lomu tā spēlēja vēsturē.
…
