Pēc E. Ēriksona, agrīnais briedums personībai iestājas 20 – 24 gados. Šajā stadijā Ego krīze vērsta uz intimitātes attīstību vai arī izolāciju.
Agrīnajā briedumā attīstās tikumiskās un estētiskās jūtas, stabilizējas raksturs, ir apgūtas sociālās funkcijas. Cilvēks šajā vecumposmā tiecas pēc ideāla, pēc vēlēšanās pārveidot pasauli, pēc dzīves jēgas meklēšanas. Personību raksturo centieni virzīties uz augstu kvalifikāciju, apgūt zināšanas un prasmes, iesaistīties sabiedriskajā darbībā, izklaidēties.
Agrīnā briedumā ir spēcīga ietekme gan no sabiedrības, gan no vecāku puses. Lēmumus cilvēks bieži vien pieņem nevis autonomi, bet gan vadoties no sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem un normām. Problēmas veidojas, kad cilvēks vairs nespēj būt harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi. Sekas var izpausties kā agresīva uzvedība vai depresīvs garastāvoklis, frustrācija.
Notiekošās izmaiņas agrīnajā briedumā atspoguļojas personības, sociālajā un kultūras aspektā. Cilvēkam arvien biežāk patstāvīgi ir jāizvēlas, jāuzņemas atbildība un jārisina problēmas. Tieši spēja reaģēt uz izmaiņām un veiksmīgi pielāgoties jauniem apstākļiem ir viens no brieduma kritērijiem. Pozitīva pretrunu un grūtību risināšana veido pieaugušā darbības pamatu.
Pieaugušā attīstībā vērojamas noteiktas sociālas iezīmes, lomas un attieksmes, kas iekļaujas ģimenes dzīves un karjeras ciklos. Cilvēks savu personību attīsta galvenokārt tikai saistībā ar sociālajām lomām un jaunu sociālo saistību uzņemšanos. Pastāv sociālie etaloni, bet to uztvere dažādiem cilvēkiem ļoti atšķiras – laulības, bērna piedzimšana vai profesijas izvēle. …
