21.gadsimts. Cilvēks skatās televīzijā realitātes šovu „Talantu fabrika”, lasa „Privāto dzīvi” un ar interneta servera „OHO” palīdzību cenšas atrast savu dzīvesbiedru...
Tomēr ir iespēja doties lidojumā. Skaistā lidojumā savā sapņu pasaulītē – bērnības zemē, kur saule bija siltāka, zāle zaļāka un debess zilāka.
Lai to paveiktu, lūk, ieteikšu šādu kokteili:
15 minūtes sapnim
10 minūtes zinātkārei
15 minūtes līdz pārdzīvojumam
15 minūtes smiekliem
10 minūtes sirsnībai
10 minūtes brīnumam
un 45 minūtes rast sevī bērnu, ar kura acīm vērot pasauli.
To visu sajaucot kopā var iegūt 2 h un 10 minūšu garu Dailes teātra izrādi „Īkstīte”.
Šī pasakainā mūzikla dzejnieks ir Normunds Beļskis, kurš sacījis, ka „Īkstītes ceļš, dodoties meklēt bezdelīgu, sākas Tevī un Manī, sākas mīlestībā, kura paslēpta kādā klusā dvēseles kambarītī – aiz bailēm, ka nepasmej, aiz bailēm, ka nesamin kā puķi vienaldzīgais.” Komponists Jānis Lūsēns par šo izrādi saka: „Īkstīte ir lielais brīnums, kas pilns daudz jauku, mazu brīnumu un cerību piepildījumu.”
Savukārt režisore un libreta autore Dace Micāne – Zālīte uzskata, ka „pasaule noteikti nebūtu tāda, kāda tā ir, ja cilvēki viens otram un saviem bērniem nestāstītu pasakas!”.
Dž. Dž Džilindžers, režisors inscenētājs, ir teicis, ka „mēģināt pasauli bērna acīm- tā ir kā mūžīgā atgriešanās nepārtraukta brīnuma izdzīvošanā.. Dzīve pasakā ļauj tev izdzīvot pasakainu dzīvi.”
Lai nu kā, bet šīs izrādes kodols tomēr ir dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena pasaka, taču latviešu autori to pārstāsta un ,kā jau pasakās pieņemts, piedomā un sacer ko jaunu. Līdz ar to esam ieguvuši savu, latvisku Īkstīti!
Vienmēr un visos laikos aktuāli būs laiku pa laikam aplūkoties uz pasauli bērna acīm, tādēļ nav brīnums, ka Dailes teātra zāle vēl šī gada decembrī, kad pagājis jau gandrīz gads kopš pirmizrādes – 2003.gada 7.februāra, ir skatītāju pilna – gan mazu, gan lielu, gan jau ar sirmām galvām, bet galvenais- visi brīnuma alkstošie.
Izrādes darbība norisinās pasakainā zemē, kādu noteikti katrs mazi būdami iztēlojāmies, kur zvēriņiem piemīt spēja sarunāties cilvēku valodā. Peles un kurmja alas, kurās ļauts ielūkoties, fantastiks puķu dārzs, un neiztikt bez stāstnieka brīnumgrāmatām, no kurām tēli dzīvi lec laukā!
Līga Ulberte Neatkarīgajā Rīta Avīzē min, ka šī izrāde ir „koncertuzvedums”, neapšaubāmi, ka izrādē galvenā ir dziesma, tādēļ nojaušams, ka autori cenšas piesaistīt arī pašu mazāko skatītāju, dodot iespēju dziedāt līdz, jo dziesmas ir popsīgas, ritmiskas un lipīgas. …
