Man patika, ka operas mūzika bija ne tikai melodiska, bet arī ar mistiskuma un humora, pārdzīvojuma, mīlas, prieka, bēdu piesātinātām melodijām. Par operas saturu arī varu teikt to labāko, jo skatīties citu zemju kultūru un greznību ir neikdienišķa un ļoti interesanta lieta. Zīmīgi, pievērsu uzmanību arī specefektu izmantojumus šajā operā un secināju, ka LNO izmantotās gaismas, rekvizīti un montāžas ļoti labi sabalansējās kopā ar mūziku un scenāriju.
Latvijas Nacionālā Opera bija labi parūpējusies par krāšņām dekorācijām un apģērbiem kas spilgti iezīmēja un nedaudz tomēr modernizēja vēlā romantisma un verisma noskaņu. Mākslinieku radošais ansamblis bija tiešām augsta līmeņa, jo galveno lomu atveidotāji bija Elena Popovskaja, Karloss Moreno, Kristīne Opolais, Krišjānis Norvelis un protams Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris diriģenta Andra Nelsona sniegumā. Šis operas iestudējums mākslinieciski ļoti labi ietekmēja gan mani gan visus pārējos skatītājus, jo izrādes starpbrīžos un pēc tās bija daudz sarunu par to cik ļoti augsta līmeņa un interesanta izrāde ir noskatīta. Visiem kam nav slinkums iesaku noskatīties šo operas izrādi, jo tādējādi var gūt pieredzi ne tikai muzikālajā ziņā bet arī filozofiskajā , jo operas galvenā doma ir parādīt cik ļoti atšķirīgi cilvēki var atrast kaut ko kopēju kas viņus vieno.
…