Atbilstoši dziesmu noskaņai tiek mainīta arī scenogrāfija. Lai gan telpas iekārtojums būtiski nemainās, atšķirības tiek panāktas, izmantojot atsevišķas detaļas, piemēram, video projekcijas fonā (izmantoti materiāli un fotouzņēmumi no arhīviem), gaismas un ēnu efekti u.c. Arī vieni un tie paši priekšmeti izrādes laikā maina savu nozīmi – tā spogulis tiek izmantots ne tikai, lai apskatītu sevi tajā, bet arī lai laistu saules zaķīšus, ziedi nav tikai, lai dāvinātu tos, bet ar tiem var arī iesist, gofrētais žabo, kas sākotnēji aktrisei ir ap kaklu, nākamo dziesmu laikā kļūst par priekšautu un līgavas cepurīti. Skatuves labajā pusē uzbūvēta siena, kurā ir durvis – uz citu pasauli, uz gaismu, uz To sauli. Pa šīm durvīm izrādes sākumā, gaismas prožektora izgaismots, lēnām ienāk maestro, tāpat beigās viņš aiziet pa tām.
Rēzija Kalniņa ir ļoti laba aktrise, tādēļ komponists droši ļāvis aktrisei spēlēt savu solo. …