Vēlāk Corpus iuris civilis pievienoja 4. krājumu – noveltas, Bizantijas tiesības, jeb Justiniāna konstitūcijas. Savu nosaukumu Corpus iuris civilis ieguva tikai XII gadsimtā, kad tos atklāja juristi no Boloņas universitātes. Gandrīz uzreiz šis civiltiesību kopums tika integrēts mūsdienu likumdošanā. Tādā veidā Corpus iuris civilis, kas tika izstrādāts pēc imperatora Justiniāna pavēles VI gadsimtā kļuva par spilgtu piemēru cik cieši mēdz būt saistīta antīkā pasaule ar mūsdienu Eiropu. XI gadsimta beigās Ziemeļitālijas pilsētās aktīvi attīstījās starptautiskā tirdzniecība un attiecīgi šim procesam bija nepieciešamība pēc likumiem un tiesībām, kas regulētu šo darbību. Sāka dibināties universitātes, kur mācīja Romiešu likumu tekstus. Vēlāk, Boloņas universitātes profesori īpašu uzmanību vērsa digestam, uzskatot tās par Romiešu tiesību svarīgāko pirmavotu daļu. Sākās digestu padziļinātā pētīšana un iztulkošana, atzīmējot tulkojumus un paskaidrojumus uz rokraksta malām vai starp rindām, tādas piezīmes sauc par glosām, bet profesorus, kuri strādāja pie tādiem komentāriem, sauc par glosatoriem. Padarot milzīgu ilglaicīgu darbu, pētot, tulkojot un sakārtojot apstrādāto materiālu, glosatori ir nodevuši cilvēcei pilnīgas Romiešu tiesību zināšanas. [1.]
Kopumā gribētu secināt, ka Romiešu tiesības ir viens no lielākajiem pagātnes panākumiem. Tas rada velmi to saprast gan atsevišķās izpausmēs un faktu daudzveidībā, gan to pirmsākumu avotos un attīstības posmos, to saistību ar pasaules vēsturisko procesu. Romiešu tiesības parādījās dziļā senatnē un vairāk kā 1200 gadu kalpoja Romas civilizācijai. Sākuma tas bija primitīvās paražu tiesības un strauji attīstoties, tas kļuva par perfektām tiesību paraugu formām ar augstu pilnības pakāpi. …
